mirla1
mirla kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirla | mirlas |
| Ģen. | mirlas | mirlu |
| Dat. | mirlai | mirlām |
| Akuz. | mirlu | mirlas |
| Lok. | mirlā | mirlās |
mirla kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirla | mirlas |
| Ģen. | mirlas | mirlu |
| Dat. | mirlam | mirlām |
| Akuz. | mirlu | mirlas |
| Lok. | mirlā | mirlās |
1.Vārgs, arī neveikls cilvēks.
2.sarunvaloda Vispārējs lamu vārds.
3.sarunvaloda Padomju kara veterāns.
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turi muti, ja negribi, lai es tev pārskaitu zobus, mirla!
- — Nāciet, mirlas, ārā!
- Nū, velcies, mirla!”
- Vācijas sportiste Mirla Bušnere arī izcīnīja trīs olimpiskās medaļas — vienu subraba un divas bronzas medaļas — kalnu slēpošanas disciplīnās.
- Labi, aizved mani uz iecirkni, sak, metam veco mirlu būrī, lai izguļas, tad sarakstīsim papīrus un ar kāju pa pakaļu...