mirlaka
mirlaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirlaka | mirlakas |
| Ģen. | mirlakas | mirlaku |
| Dat. | mirlakai | mirlakām |
| Akuz. | mirlaku | mirlakas |
| Lok. | mirlakā | mirlakās |
1.Slimīgs, izbadojies, novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
2.Nevīžīgs, slinks cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKā mirlaka.
- Kā mirlaka nievājoša ekspresīvā nokrāsa — saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
Avoti: SiV