Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
metāls
metāls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.metālsmetāli
Ģen.metālametālu
Dat.metālammetāliem
Akuz.metālumetālus
Lok.metālāmetālos
1.Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
Saistītās nozīmesmetāls, zelts, sudrabs, varš, cinks.
Hiponīmi
alumīnijs1 — Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
cinks1 — Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls, simbols Zn.
metāls4 žargonisms — Zelts.
sudrabs1 — Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus.
varš1 — Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
zelts1 — Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
Stabili vārdu savienojumiGrūti kūstošie metāli. Krāsainie metāli.
  • Grūti kūstošie metāli vārdkoptermins — titāns, vanādijs (1900 °C), tantāls (2996 °C), hroms (1875 °C), volframs (3410 °C) u. c.
  • Krāsainie metāli vārdkoptermins — visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
  • Melnie metāli vārdkoptermins — dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
  • Metālu aktivitātes rinda vārdkoptermins — metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas
  • Retie metāli vārdkoptermins — metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta
  • Sārmu metāli vārdkoptermins — ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi
  • Sārmzemju metāli vārdkoptermins — ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska
  • Smagie metāli vārdkoptermins — metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
  • Vieglie metāli — metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā
Tulkojumimetallic element.
metallic element, metal
any of several chemical elements that are usually shiny solids that conduct heat or electricity and can be formed into sheets etc.
[Princeton WordNet 3.0]
2.Šādu vielu sakausējums (arī ar citas vielas piejaukumu); priekšmets, kas izgatavots no šāda sakausējuma.
Saistītās nozīmescietsakausējums, tāruds, tērauds, tēruds, bronza.
Hiponīmi
bronza1 — Vara sakausējums ar citu metālu (parasti alvu).
cietsakausējums1 — Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
tāruds1 — Tērauds.
tērauds1 — Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
tēruds1 — Tērauds.
Hiperonīmi
materiāls1 — Tas (viela, priekšmets, parādība dabā u. tml.), kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
sakausējums1 — Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
Stabili vārdu savienojumiKrāsainie metāli. Melnie metāli.
  • Krāsainie metāli vārdkoptermins — visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C)
  • Melnie metāli vārdkoptermins — dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
Tulkojumialloy.
alloy, metal
a mixture containing two or more metallic elements or metallic and nonmetallic elements usually fused together or dissolving into each other when molten; "brass is an alloy of zinc and copper"
[Princeton WordNet 3.0]
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, ko izmanto šādu sakausējumu apstrādē.
3.Mūzikas stils; atbilstošās subkultūras tips.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
mūzika1 — Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir skaņa.
4.žargonisms Zelts.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
zelts1 — Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
Hiperonīmi
cēlmetāls1 — Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns).
elements4 joma: ķīmija — Parasti savienojumā ar "ķīmiskais": viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
metāls1 — Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
Tulkojumigold, Au, atomic number 79, golden.
gold, Au, atomic number 79
a soft yellow malleable ductile (trivalent and univalent) metallic element; occurs mainly as nuggets in rocks and alluvial deposits; does not react with most chemicals but is attacked by chlorine and aqua regia
(LV plašāka nozīme) gold, golden, gilded
made from or covered with gold; "gold coins"; "the gold dome of the Capitol"; "the golden calf"; "gilded icons"
[Princeton WordNet 3.0]
Cilme:No latīņu metallum, grieķu metallon ‘raktuve, šahta’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tālāka kondensējošā metāla daudzuma palielināšanās rezultātā veidojas vienots saaugušo daļu tīkls.
  • AAS nepieciešams ārējs gaismas avots, kurš absorbē nosakāmā metāla atomus.
  • Vislabākais risinājums ir, ja šķidrais metāls labi noslapina cietās robežas.
  • Visi slāpekļi vērsti uz iekšpusi, veidojot vidi metāla jona piesaistei.
  • Šāds atklājums veicināja arī dažādu iespējamo sārmu metālu heteronukleāro molekulu pētījumus.
Vairāk piemēru ...