mežģis
mežģis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežģis | mežģi |
Ģen. | mežģa | mežģu |
Dat. | mežģim | mežģiem |
Akuz. | mežģi | mežģus |
Lok. | mežģī | mežģos |
1.Kaut kas sameties, piem., diegs.
2.Režģis.
3.Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
4.Uzdevums, kas no izpildītāja prasa piepūli, lai nonāktu līdz nevainojami pareizam izpildījumam vai atrisinājumam.
PiemēriGrāmata “Pasakas pupiņu valodā” ir lielisks prāta un mēles mežģis, ļaujot iepazīt latviešu tautas pasakas pavisam citā gaismā.
- Grāmata “Pasakas pupiņu valodā” ir lielisks prāta un mēles mežģis, ļaujot iepazīt latviešu tautas pasakas pavisam citā gaismā.
- Šī loģiskā puzle ir galvas mežģis gan lieliem, gan maziem.
- Protams, ikviens mēles mežģis nav sarežģīts, ja to lēni un vienkārši izlasa.
- Leģenda vēsta, ka iemīļots pilsētas iedzīvotāju prāta mežģis bijis mēģinājums nokļūt no vienas teritorijas otrā, katru tiltu šķērsojot tikai vienu reizi.
Stabili vārdu savienojumiMēles mežģis.
- Mēles mežģis — vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
Avoti: KV, T
Korpusa piemēri:šeit