mežģīt
mežģīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mežģīju | mežģījam | mežģīju | mežģījām | mežģīšu | mežģīsim |
| 2. pers. | mežģī | mežģījat | mežģīji | mežģījāt | mežģīsi | mežģīsiet, mežģīsit |
| 3. pers. | mežģī | mežģīja | mežģīs | |||
Pavēles izteiksme: mežģī (vsk. 2. pers.), mežģījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mežģījot (tag.), mežģīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mežģītu
Vajadzības izteiksme: jāmežģī
1.Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
1.1.pārnestā nozīmē Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
2.Mudžināt (diegu, auklas u. tml).
3.apvidvārds Aust (parasti tīklu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpašnieks vienaldzīgi palocīja galvu un, līdzīgi mežģīdams zilbes, atbildēja:
- Mežģīt ķermeni varēs gan savam priekam, gan piedaloties turnīrā.
- Klasika, kura ir aktuāla vienmēr un neliek mežģīt prātu.
- — viņšm viegli mēli mežģīdams, vaicāja neizpratnes pilnā balsī.
- Prātu varēja mežģīt, izzinot novadpētniecību un atbildot uz jautājumiem par vēstures faktiem patriotiskās noskaņās.