margrietiņa
margrietiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | margrietiņa | margrietiņas |
Ģen. | margrietiņas | margrietiņu |
Dat. | margrietiņai | margrietiņām |
Akuz. | margrietiņu | margrietiņas |
Lok. | margrietiņā | margrietiņās |
margrieta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | margrieta | margrietas |
Ģen. | margrietas | margrietu |
Dat. | margrietai | margrietām |
Akuz. | margrietu | margrietas |
Lok. | margrietā | margrietās |
1.Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
2.apvidvārds Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat nepamanīta nepaliek margrietiņa, kurai Perijas dzīvē ir liela nozīme.
- es veltīšu viņai savu vislabāko acu skatu un vainagu no margrietiņām.
- Tur bija ļoti liela Napoleona formas glāze ar baltām margrietiņām tajā.
- Mammai patika visas puķes, bet priekšroka vienmēr bija margrietiņām.
- Jasmīne noskatās abiem pakaļ, tad sāk plucināt margrietiņas ziedu.