mīt1
Lietojuma biežums :
mīt [mĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
1.1.intransitīvs
1.2.Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
1.3.Virzīties, pārvietoties (pa ko), parasti ejot.
1.4.Ejot veidot (soli).
2.Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
2.1.Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
3.Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
4.Miecēt.
Stabili vārdu savienojumiBradāt (arī mīdīt, mīt) kājām. Mīt (arī kāpt) uz papēžiem. Mīt (kāda) pēdās.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri