lustrīns
lustrīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lustrīns | lustrīni |
| Ģen. | lustrīna | lustrīnu |
| Dat. | lustrīnam | lustrīniem |
| Akuz. | lustrīnu | lustrīnus |
| Lok. | lustrīnā | lustrīnos |
Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri – organzinzīds, audi – trēmazīds vai mākslīgais zīds.
Avoti: KV