koķete
koķete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koķete | koķetes |
| Ģen. | koķetes | koķešu |
| Dat. | koķetei | koķetēm |
| Akuz. | koķeti | koķetes |
| Lok. | koķetē | koķetēs |
Sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- " - viņas skatiens kliedza, taču viņa pati koķeti pasūdzējās:
- Es vēlētos viņus visus vienlaicīgi,” norāda koķete. „
- — Sarmīte koķeti sakārtoja lakatiņu, kamēr pulss maziem āmurīšiem klapēja galvā.
- Nākamā rītā Betija koķeti palūdza sevi nedaudz palutināt un pasniegt kafiju gultā.
- — Jūs esat arī viltīgs, — maska atbildēja koķeti.