koķetērija
koķetērija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koķetērija | koķetērijas |
| Ģen. | koķetērijas | koķetēriju |
| Dat. | koķetērijai | koķetērijām |
| Akuz. | koķetēriju | koķetērijas |
| Lok. | koķetērijā | koķetērijās |
Tieksme ar savu izturēšanos patikt kādam, izraisīt interesi par sevi.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labākajā gadījumā tā ir koķetērija, sliktākajā – diezgan nežēlīga ņirgāšanās.
- Vienkārši augstprātības, kauna un koķetērijas līmenis katram ir savs.
- Šī nav koķetērija ar liktens spēlītēm vai mērķtiecības tests.
- Hosams bez koķetērijas, drīzāk ar atkailinātu sirdi saka – viņš esot latvietis.
- Ritma sekcija aicina uz nepiespiestas ballītes deju, bet melodiskās līnijas rosina uz koķetēriju.