koķetīgums
koķetīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koķetīgums | koķetīgumi |
| Ģen. | koķetīguma | koķetīgumu |
| Dat. | koķetīgumam | koķetīgumiem |
| Akuz. | koķetīgumu | koķetīgumus |
| Lok. | koķetīgumā | koķetīgumos |
Vispārināta īpašība → koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koķetīgumu!
- Šis elegantais galvas aksesuārs rada romantiska koķetīguma un franču stila veidolu.
- Savas ārienes un koķetīguma dēļ meiteņu uzmanības viņam it nemaz netrūkst.
- Ne tikai par to kā pareizi un skaisti ģērbties, bet arī par to kā izcelties ar koķetīgumu un citām īpašībām.
- Venēra padara savus aizbilstamos par skaistuma mīļotājiem, apvelta ar radošām spējām, delikātumu, koķetīgumu un jūtīgumu.