kaupenis
kaupenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaupenis | kaupeņi |
| Ģen. | kaupeņa | kaupeņu |
| Dat. | kaupenim | kaupeņiem |
| Akuz. | kaupeni | kaupeņus |
| Lok. | kaupenī | kaupeņos |
kaupens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaupens | kaupeni |
| Ģen. | kaupena | kaupenu |
| Dat. | kaupenam | kaupeniem |
| Akuz. | kaupenu | kaupenus |
| Lok. | kaupenā | kaupenos |
2.Varde.
3.Ķaupis – cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
Avoti: KV, TlV, LE