kaupenis
kaupenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kaupenis | kaupeņi |
Ģen. | kaupeņa | kaupeņu |
Dat. | kaupenim | kaupeņiem |
Akuz. | kaupeni | kaupeņus |
Lok. | kaupenī | kaupeņos |
kaupens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kaupens | kaupeni |
Ģen. | kaupena | kaupenu |
Dat. | kaupenam | kaupeniem |
Akuz. | kaupenu | kaupenus |
Lok. | kaupenā | kaupenos |
2.Varde.
3.Ķaupis – cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
Avoti: KV, TlV, LE