katūns
katūns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLVV ]
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | katūns | katūni |
Ģen. | katūna | katūnu |
Dat. | katūnam | katūniem |
Akuz. | katūnu | katūnus |
Lok. | katūnā | katūnos |
kartuns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[RB ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kartuns | kartuni |
Ģen. | kartuna | kartunu |
Dat. | kartunam | kartuniem |
Akuz. | kartunu | kartunus |
Lok. | kartunā | kartunos |
katūņs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
[RB ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | katūņs | katūņi |
Ģen. | katūņa | katūņu |
Dat. | katūņam | katūņiem |
Akuz. | katūņu | katūņus |
Lok. | katūņā | katūņos |
Plāns kokvilnas audums.
Avoti: LLVV, RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādreizējās izjūtas pa daudzajām vasarām jau izdegušas saulē kā puķains katūns.
- Katūns, parķis, maisu drēbe — nu, kas tas ir?
- Viņu ieslēdzis tumši brūns katūns, no kura netiek laukā.
- Savukārt kāda gulbeniete muzejam atvēlēja katūna auduma gabalus. “
- Raibie katūna aizkariņi bija aizvilkti, bet starp tiem vēl palikusi maza starpiņa.