karakuls
karakuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karakuls | karakuli |
| Ģen. | karakula | karakulu |
| Dat. | karakulam | karakuliem |
| Akuz. | karakulu | karakulus |
| Lok. | karakulā | karakulos |
Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakulāda.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eksportu gandrīz pilnībā veidoja kokvilna un karakula aitu vilna.
- Šeit jūs varat atrast kažokus no truša, lapsas, jenota un karakula ādām.
- Jauno, silto mēteli ar karakula apkakli, tik ļoti taupīto, tikpat kā nevalkāto.
- Baba kā orākuls ar savām burkām sēdēja pie krāsns un nesveicinādamās skatījās uz karakula dāmu.
- Karakuls ( nabaga turkmēņu jēriņi!)