karalaiks
karalaiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karalaiks | karalaiki |
| Ģen. | karalaika | karalaiku |
| Dat. | karalaikam | karalaikiem |
| Akuz. | karalaiku | karalaikus |
| Lok. | karalaikā | karalaikos |
Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikam taču cilvēkam karalaikā dvēsele ir it kā impregnēta pret bēdām.
- Krustmāte ar vīru karalaikā bija paņēmuši audžumeitu, un viņiem rūpju pietika.
- Uzrakstījis savas karalaika atmiņas " Caur Krievijas tumsu pie Latvijas saules".
- Sals durstīja kāju īkšķus un degungalu, spiedās cauri novalkātajam karalaika mētelītim.
- Attēlu atlase šai grāmatai atbilstoši tās tēmai veidota ar uzsvaru uz karalaika notikumiem.