karakuljērs
karakuljērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karakuljērs | karakuljēri |
| Ģen. | karakuljēra | karakuljēru |
| Dat. | karakuljēram | karakuljēriem |
| Akuz. | karakuljēru | karakuljērus |
| Lok. | karakuljērā | karakuljēros |
Karakulaitas jērs.
Avoti: LLVV