karakulāda
karakulāda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karakulāda | karakulādas |
| Ģen. | karakulādas | karakulādu |
| Dat. | karakulādai | karakulādām |
| Akuz. | karakulādu | karakulādas |
| Lok. | karakulādā | karakulādās |
Sīksprogu kažokāda (gk. melna, arī pelēka un brūna), ko izstrādā no 3-4 dienas veciem karakulaitu jēriem; karakuls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzvelk karakulādas kažoku un cepuri, melnos zamšādas zābakus.
- Pati, bez Agņa palīdzības, uzvelk karakulādas mēteli un dodas mājās.
- Piepogājama karakulādas apkakle melnā krāsā.
- Georgam Luikam karakulādas papaha.
- Ap kaklu viņai karājas ūdele, rokas paslēptas melnā karakulādas mufē, galvā melna karakulādas cepure, no kuras ārā spraucas tikpat melnas sprogas.