kalmuks
kalmuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalmuks | kalmuki |
| Ģen. | kalmuka | kalmuku |
| Dat. | kalmukam | kalmukiem |
| Akuz. | kalmuku | kalmukus |
| Lok. | kalmukā | kalmukos |
1.Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
2.Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
Stabili vārdu savienojumiIzbadējies kā kalmuks. Rij kā kalmuks.
- Izbadējies kā kalmuks apvidvārds, frazēma — ļoti izbadējies
- Rij kā kalmuks apvidvārds, frazēma — saka, ja kāds negausīgi ēd
Avoti: KV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No ziemeļa Āzijas līdz ar mongoļu jūgu un kalmuku ieceļošanu no I 7