kājot
kājot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kājoju | kājojam | kājoju | kājojām | kājošu | kājosim |
| 2. pers. | kājo | kājojat | kājoji | kājojāt | kājosi | kājosiet, kājosit |
| 3. pers. | kājo | kājoja | kājos | |||
Pavēles izteiksme: kājo (vsk. 2. pers.), kājojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kājojot (tag.), kājošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kājotu
Vajadzības izteiksme: jākājo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nu viņi trijatā kājo gar ceļa malu, blakus kolonnai.
- Sāc ar labo kājo – ar to uzkāp un nokāp no krēsla.
- Pie vecajām darbnīcām Garais aizšļūca uz Lečiem, bet es kājoju taisni.
- Kad tovakar kājoju mājās, man bija jāapstājas un jāpaskatās uz fjordu.
- Viņš iebāž Aleksi atpakaļ kabatā un kājo uz mežu.