jupis
jupis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jupis | jupji |
| Ģen. | jupja | jupju |
| Dat. | jupim | jupjiem |
| Akuz. | jupi | jupjus |
| Lok. | jupī | jupjos |
Stabili vārdu savienojumiJupis parāvis; jupis rāvis; rauj viņu jupis; rauj tevi jupis; jupis parauj; lai jupis parauj.
- Jupis parāvis; jupis rāvis; rauj viņu jupis; rauj tevi jupis; jupis parauj; lai jupis parauj; lai jupis rauj; jupis rauj; kaut jupis rautu; kaut jupis parautu sarunvaloda, frazeoloģisms — izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Kas tā, jupis rāvis, par auru?"
- Fotogrāfijas, kurās smaidu ( vairs tikai jupis zina - kādos?)
- Pa kādiem neceļiem tas pulks bija jājis, jupis vien zina.
- — Nu še, še, še, kaut tevi jupis!
- – Ka tevi jupis, tas tak ir mans pazudušais ciris!