Jupiters
Jupiters vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Jupiters | — |
| Ģen. | Jupitera | — |
| Dat. | Jupiteram | — |
| Akuz. | Jupiteru | — |
| Lok. | Jupiterā | — |
1.joma: astronomija Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules – 778 mlj km, apriņķošanas laiks – 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs – 142984 km, masa – 317,894 Zemes masas.
2.joma: mitoloģija Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
Avoti: MaE, SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un to neglābs arī Saules un Jupitera savstarpējā harmoniskā saspēle plkst.
- Saturns joprojām ir Strēlnieka zvaigznājā un veidos labvēlīgu aspektu ar Jupiteru.
- Un tie var būt pat nopietnāki un jūtamāki nekā Jupitera dāvanas.
- Šo cilvēku aizbildnis ir Jupiters – dievu tēvs un pasaules valdnieks.
- Saturns, Jupiters, Urāns un Neptūns ir šķidras planētas.