jaukt1
jaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jaucu | jaucam | jaucu | jaucām | jaukšu | jauksim |
| 2. pers. | jauc | jaucat | jauci | jaucāt | jauksi | jauksiet, jauksit |
| 3. pers. | jauc | jauca | jauks | |||
Pavēles izteiksme: jauc (vsk. 2. pers.), jauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jaucot (tag.), jaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jauktu
Vajadzības izteiksme: jājauc
1.Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
1.1.intransitīvs
2.Veidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
Stabili vārdu savienojumiJaukt maizi.
- Jaukt maizi kolokācija — jaut maizi
2.1.Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
3.Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
3.1.kopā ar: "nost" vai "ārā"
3.2.Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
4.Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
5.Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
5.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
6.Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
7.Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
Stabili vārdu savienojumiJaukt gaisu (arī ūdeni); jaukt ūdeni (arī gaisu). Jaukt kārtis. Jaukt pēdas; nojaukt pēdas.
- Jaukt gaisu (arī ūdeni); jaukt ūdeni (arī gaisu) sarunvaloda, idioma — tīši radīt sajukumu, neskaidrību
- Jaukt kārtis frazēma — jaukt (kāda) plānus, nodomus
- Jaukt pēdas; nojaukt pēdas; sajaukt pēdas idioma — traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt
- Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu — saviļņot, satraukt
- Jaukt prātu (arī galvu) — 1. Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi2. Mulsināt3. Apzināti maldināt, radīt neskaidrību
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienpadsmit augu sugām bija gan Arum, gan jaukta tipa mikorizas.
- Novērota arī olanzapīna, ūdens un organisko šķīdinātāju jaukto solvātu veidošanās.
- 1169 gadījumos ( 8%) uzsējumos tika atrastas jauktās formas.
- Visu empīrisko datu analīze un interpretācija balstīta jaukto pētniecības metožu pieejā.
- Afektīvie traucējumi - pārsvarā novērojami subdepresīvi traucējumi vai jaukts afektīvs stāvoklis.