izvilt
izvilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izviļu | izviļam | izvīlu | izvīlām | izvilšu | izvilsim |
| 2. pers. | izvil | izviļat | izvīli | izvīlāt | izvilsi | izvilsiet, izvilsit |
| 3. pers. | izviļ | izvīla | izvils | |||
Pavēles izteiksme: izvil (vsk. 2. pers.), izviliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izviļot (tag.), izvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izviltu
Vajadzības izteiksme: jāizviļ
1.Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
1.1.Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
2.Izmānīt2, izvilināt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad oficiants aizgāja, Toms iebāza roku žaketes kabatā un izvil kārbiņu.
- Tā tika izvilta no ūdens un nogādāta Glābšanas stacijā.
- Ingus Bērziņš: Jūs tiešām šo gadu nevarētu izvilt?
- Avīzē bija teikts, ka Ezergailis no veciem un naiviem cilvēkiem izviļ viņu ietaupījumus.
- Nevis atpircis, bet izvīlis!