Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izvilnīt
izvilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti
Locīšana
1.intransitīvs Izviļņot1.
2.transitīvs Izviļņot2.
3.apvidvārds Lepni iziet, izskriet.
Avoti: LLVV, EH