izvilnīt
izvilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvilnīju | izvilnījam | izvilnīju | izvilnījām | izvilnīšu | izvilnīsim |
| 2. pers. | izvilnī | izvilnījat | izvilnīji | izvilnījāt | izvilnīsi | izvilnīsiet, izvilnīsit |
| 3. pers. | izvilnī | izvilnīja | izvilnīs | |||
Pavēles izteiksme: izvilnī (vsk. 2. pers.), izvilnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvilnījot (tag.), izvilnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvilnītu
Vajadzības izteiksme: jāizvilnī
3.apvidvārds Lepni iziet, izskriet.
Avoti: LLVV, EH