izviļināt1
izviļināt apvidvārds
Izvilt, izmānīt.
Avoti: ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izviļina pumpurīšus.
- II Nosit draugu, apklāj kā dzīvu, meitene prasa, slēpj, grib izviļināt domas par nokauto, beigās atklāj, pierādīdams vai gribēdams panākt darbību.
- Viņš nolēma , kā prātīgāki būtu tatārus izviļināt uz klaja lauka un tā radīt sev zināmas priekšrocības
- Viņš nolēma, kā prātīgāki būtu tatārus izviļināt uz klaja lauka un tā radīt sev zināmas priekšrocības.