izviļāt1
izviļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izviļāju | izviļājam | izviļāju | izviļājām | izviļāšu | izviļāsim |
2. pers. | izviļā | izviļājat | izviļāji | izviļājāt | izviļāsi | izviļāsiet, izviļāsit |
3. pers. | izviļā | izviļāja | izviļās |
Pavēles izteiksme: izviļā (vsk. 2. pers.), izviļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izviļājot (tag.), izviļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izviļātu
Vajadzības izteiksme: jāizviļā
1.Viļājoties pieplacināt, saplacināt.
2.Viļājot izveidot (ko).
3.Viļāt un pabeigt viļāt; arī izvārtīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādi kotletes formā satīto vistas krūtiņu apviļā miltos, izmērcē olā un visbeidzot izviļā rīvmaizē.
- Vari izrullēt desiņu, sagriezt to posmos un saliekt radziņu formā vai uzreiz plaukstās izviļāt nelielas desiņas.
- Ķiplokus vienkārši izviļā eļļā.
- Es vēlreiz izviļāju gludu bumbiņu, rullēju to uz galda un izveidoju gludu līkumiņu, gluži kā pirmāk skolotāja.
- Frikadelēm – maltās gaļas masa no šīs kotlešu receptes, no kā izviļā mazas frikadelītes