izrakāt
izrakāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrakāju | izrakājam | izrakāju | izrakājām | izrakāšu | izrakāsim |
| 2. pers. | izrakā | izrakājat | izrakāji | izrakājāt | izrakāsi | izrakāsiet, izrakāsit |
| 3. pers. | izrakā | izrakāja | izrakās | |||
Pavēles izteiksme: izrakā (vsk. 2. pers.), izrakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrakājot (tag.), izrakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrakātu
Vajadzības izteiksme: jāizrakā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Barību putniņš meklē uz zemes virskārtas vai ar knābi izrakā mīkstu augsni.
- Šūšanas darbi arīdzan bija atliekami uz citu dienu, lai kurmji dārzu neizrakā.
- Perons pa šiem gadiem ir krietni izrakāts, un tikai betona maliņa liecina, ka vēl pirms desmit gadiem uz tā ik rītu stāvēja cilvēki.
- – Negaršīgos zupas biezumus, kas palika šķīvī, sapelējušo maizīti, kuru izmetu, un putru, ko izrakāju ar karoti, bet neapēdu.
- Lode sašķaidīja Andersam galvaskausu, izrakās cauri smadzenēm un iznāca ārā aiz labās auss, izmētājot kaulu lauskas pa smadzeņu garozu, saikli, bazālajiem ganglijiem un talāmu.