izrakņāt
izrakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrakņāju | izrakņājam | izrakņāju | izrakņājām | izrakņāšu | izrakņāsim |
| 2. pers. | izrakņā | izrakņājat | izrakņāji | izrakņājāt | izrakņāsi | izrakņāsiet, izrakņāsit |
| 3. pers. | izrakņā | izrakņāja | izrakņās | |||
Pavēles izteiksme: izrakņā (vsk. 2. pers.), izrakņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrakņājot (tag.), izrakņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrakņātu
Vajadzības izteiksme: jāizrakņā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai piekļūtu pie sliekām un citiem kukaiņiem, skunksi izrakņā zemi.
- Tās ne vien apēd zīles, bet arī izrakņā ozolu saknes.
- Viņi strādā ar metru gariem urbjiem, kas ātri izrakņā atbiras.
- Kaimiņiene noraudzījās uz viņām abām kā uz mežacūku izrakņātu sakņudārzu.
- Nav pārliecības, ka daugavpilieši izrakņātās vietas spēs pienācīgi sakārtot.