izpildīšana
izpildīšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izpildīšana | izpildīšanas |
| Ģen. | izpildīšanas | izpildīšanu |
| Dat. | izpildīšanai | izpildīšanām |
| Akuz. | izpildīšanu | izpildīšanas |
| Lok. | izpildīšanā | izpildīšanās |
1.Kā (ieplānota, uzdota, apsolīta) veikšana, īstenošana.
PiemēriViņš bija palaidis garām izdevīgāko laiku uzdevuma izpildīšanai.
- Viņš bija palaidis garām izdevīgāko laiku uzdevuma izpildīšanai.
- Noliktais soda izpildīšanas laiks tuvojās.
- Ar rūpīgu un centīgu pavēļu un rīkojumu izpildīšanu vien nepietiek.
2.Kā sagatavota, iestudēta atveidošana.
PiemēriBet varbūt saikne ar mūziķiem, mūzikas izpildīšanas un ierakstīšanas veidiem ir kā modes lieta, nodeva 20. gadsimta beigu klubu un ierakstu subkultūrām?
- Bet varbūt saikne ar mūziķiem, mūzikas izpildīšanas un ierakstīšanas veidiem ir kā modes lieta, nodeva 20. gadsimta beigu klubu un ierakstu subkultūrām?
- Un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt, jo dejas saturs un būtība taču izpaužas izjūtā un pārdzīvojumā, ko atraisa un izteic ar dejas kompozīciju un tās kustību izpildīšanu.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit