iznerrot
iznerrot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iznerroju | iznerrojam | iznerroju | iznerrojām | iznerrošu | iznerrosim |
| 2. pers. | iznerro | iznerrojat | iznerroji | iznerrojāt | iznerrosi | iznerrosiet, iznerrosit |
| 3. pers. | iznerro | iznerroja | iznerros | |||
Pavēles izteiksme: iznerro (vsk. 2. pers.), iznerrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iznerrojot (tag.), iznerrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iznerrotu
Vajadzības izteiksme: jāiznerro
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tobrīd Kaktusam likās, ka viņu grib iznerrot kāds draugs.
- Paziņodams kompanjonam šo adresi, viņš būs gribējis to iznerrot.
- Šoreiz par upuri kļuva pats kritiķis un tika iznerrots līdzīgā manierē kā oriģinālajā reklāmā.
- protams, es domāju spāņus, ir jāpazīst nostāsts, kā iznerrots Donnas Annas laulātais draugs.
- Vai ilgi meitēns neiznerrots plauks?