izmānīties
izmānīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmānos | izmānāmies | izmānījos | izmānījāmies | izmānīšos | izmānīsimies |
| 2. pers. | izmānies | izmānāties | izmānījies | izmānījāties | izmānīsies | izmānīsieties, izmānīsities |
| 3. pers. | izmānās | izmānījās | izmānīsies | |||
Pavēles izteiksme: izmānies (vsk. 2. pers.), izmānieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmānoties (tag.), izmānīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmānītos
Vajadzības izteiksme: jāizmānās
1.Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, vai tad tu nemācēsi izmānīties?
- Izmānījos, papirosus pirkt iegāju, pa pakaļdurvīm apkārt un laukā, bodnieks nobrēcās vien iepakaļis, domāja, ka zaglis.
- Neko tur nevarēju izmānīties - tie visi bija dzīvi cilvēki.
- Neko nevar noslēpt ne no kaimiņu acīm, ne arī citādi izmānīties.
- Un, ja vēl " pieķer" piektdienu, kaut kā izmānoties, kopā sanāk veselas trīs dienas.