izbuksnīt
izbuksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izbuksnīju | izbuksnījam | izbuksnīju | izbuksnījām | izbuksnīšu | izbuksnīsim |
2. pers. | izbuksnī | izbuksnījat | izbuksnīji | izbuksnījāt | izbuksnīsi | izbuksnīsiet, izbuksnīsit |
3. pers. | izbuksnī | izbuksnīja | izbuksnīs |
Pavēles izteiksme: izbuksnī (vsk. 2. pers.), izbuksnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbuksnījot (tag.), izbuksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbuksnītu
Vajadzības izteiksme: jāizbuksnī
Avoti: LLVV