izbuldurēt
izbuldurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbuldurēju | izbuldurējam | izbuldurēju | izbuldurējām | izbuldurēšu | izbuldurēsim |
| 2. pers. | izbuldurē | izbuldurējat | izbuldurēji | izbuldurējāt | izbuldurēsi | izbuldurēsiet, izbuldurēsit |
| 3. pers. | izbuldurē | izbuldurēja | izbuldurēs | |||
Pavēles izteiksme: izbuldurē (vsk. 2. pers.), izbuldurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbuldurējot (tag.), izbuldurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbuldurētu
Vajadzības izteiksme: jāizbuldurē
Neskaidri, nesaprotami pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV