izbrīnīties
izbrīnīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrīnos | izbrīnāmies | izbrīnījos | izbrīnījāmies | izbrīnīšos | izbrīnīsimies |
| 2. pers. | izbrīnies | izbrīnāties | izbrīnījies | izbrīnījāties | izbrīnīsies | izbrīnīsieties, izbrīnīsities |
| 3. pers. | izbrīnās | izbrīnījās | izbrīnīsies | |||
Pavēles izteiksme: izbrīnies (vsk. 2. pers.), izbrīnieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrīnoties (tag.), izbrīnīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrīnītos
Vajadzības izteiksme: jāizbrīnās
Pārdzīvot izbrīnu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neslēpšu, ka patīkami izbrīnījos, kad kluba vadība izteica piedāvājumu.
- Jāatzīst, ka drusku izbrīnījos, redzot jums blakus to meiču.
- Viņa satrūkās un izbrīnījusies paskatījās Marfā, pēc tam — Jefrosima.
- Viņa izbrīnījās un vaicāja, kālab tad vispār suns man vajadzīgs.
- Pieliekusies aiz vienas no tām, Lēnas māte izbrīnījusies paceļ galvu.