izbrīnēt
izbrīnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrīnēju | izbrīnējam | izbrīnēju | izbrīnējām | izbrīnēšu | izbrīnēsim |
| 2. pers. | izbrīnē | izbrīnējat | izbrīnēji | izbrīnējāt | izbrīnēsi | izbrīnēsiet, izbrīnēsit |
| 3. pers. | izbrīnē | izbrīnēja | izbrīnēs | |||
Pavēles izteiksme: izbrīnē (vsk. 2. pers.), izbrīnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrīnējot (tag.), izbrīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrīnētu
Vajadzības izteiksme: jāizbrīnē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puisēns uzmeta mazliet izbrīnētu skatienu blakāmgājējai un nomurmināja sev zem deguna:
- Izbrīnē VID ēkas siltumizolācija ar oļiem,kā dziļos pad.
- Abakuks izbrīnēts, ka viņam atkal ir ko jautāt.
- To logos redzēju garlaikotas, par mani izbrīnētas sejas.
- Tur pīrāgi izbrīnēti skatījās cits uz citu, īsti nezinādami, kas tagad gaidāms.