izbrīnēties
Lietojuma biežums :
izbrīnēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbrīnos | izbrīnamies | izbrīnējos | izbrīnējāmies | izbrīnēšos | izbrīnēsimies |
| 2. pers. | izbrīnies | izbrīnaties | izbrīnējies | izbrīnējāties | izbrīnēsies | izbrīnēsieties, izbrīnēsities |
| 3. pers. | izbrīnas | izbrīnējās | izbrīnēsies | |||
Pavēles izteiksme: izbrīnies (vsk. 2. pers.), izbrīnieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbrīnoties (tag.), izbrīnēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbrīnētos
Vajadzības izteiksme: jāizbrīnas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs stāvēsim ar gaismas pārsegtu tumsu pie kājām, izbrīnējušies un klusi.
- Palieku izbrīnējusies stāvot, jo neesmu taču neko piesolījusi. "
- Padomā tik, tad jau patiesi cienījams vecums, viņš izbrīnējies nodomāja.
- — vīrs izbrīnējās.
- Dzirdēju, ka tie abi arī apskrēja ap šķūni man sekot, bet bija izbrīnējušies, kad manis tur vairs neredzēja.