izbrīns
Lietojuma biežums :
izbrīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
Saistītās nozīmesbrīns, izbrīna, pārsteiga, pārsteigums.
Tulkojumi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri