izbiedēt
Lietojuma biežums :
izbiedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nāvei izbiedēt.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kurā izpaužas bailes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri