izšķirt
izšķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšķiru | izšķiram | izšķīru | izšķīrām | izšķiršu | izšķirsim |
| 2. pers. | izšķir | izšķirat | izšķīri | izšķīrāt | izšķirsi | izšķirsiet, izšķirsit |
| 3. pers. | izšķir | izšķīra | izšķirs | |||
Pavēles izteiksme: izšķir (vsk. 2. pers.), izšķiriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķirot (tag.), izšķiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķirtu
Vajadzības izteiksme: jāizšķir
1.Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
1.1.Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
2.Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
3.Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
Tulkojumispot, recognize, recognise, distinguish, discern.
3.1.Grupējot, klasificējot izdalīt.
3.2.Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
4.Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
4.1.Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
5.joma: jurisprudence Izskatot (piemēram, sūdzību), pieņemt lēmumu.
6.Panākt, ka izbeidzas (piemēram, kautiņš, strīds).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, tajā izšķir embrija un tā konkrēto struktūru miera periodu.
- Invazīvo neofītu izplatībā izšķirošie ir galvenokārt antropogēni, nevis dabiski faktori.
- Pretstatā tuvās IS absorbcijas joslām, Ramana joslas ir labi izšķiramas.
- Tāpēc izšķiram 2 līmeņu standartus - vispārīgais un mācību priekšmetu standarts.
- Abas tipoloģiskās apakšgrupas izšķirošais kritērijs ir asmens plāksnes izmēri un izveidojums.