izšķobīt
izšķobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izšķobu | izšķobām | izšķobīju | izšķobījām | izšķobīšu | izšķobīsim |
2. pers. | izšķobi | izšķobāt | izšķobīji | izšķobījāt | izšķobīsi | izšķobīsiet, izšķobīsit |
3. pers. | izšķoba | izšķobīja | izšķobīs |
Pavēles izteiksme: izšķobi (vsk. 2. pers.), izšķobiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķobot (tag.), izšķobīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķobītu
Vajadzības izteiksme: jāizšķoba
1.Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
1.1.Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); arī izvaibstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā sauktais sociālisms Krievijā ir fikcija, drausmīgi asiņains un izšķobīts…
- Man ir tikai neizšķobīti ( un kopti) pamati.
- Tādēļ arī nedzirdēja durvju piesardzīgo pavēršanu, nepamanīja ļauni izšķobīto seju, kas pazibēja spraugā.
- Klarksons puspagriezienā pavērsās pret mani, cieši aizvēra acis un izšķobīja seju savā ierastajā grimasē.
- viņš pēkšņi izmeta, mazlietiņ pagriezis galvu un izšķobīdams šos vārdus caur lūpu kaktiņu. „