izšķobīties
izšķobīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšķobos | izšķobāmies | izšķobījos | izšķobījāmies | izšķobīšos | izšķobīsimies |
| 2. pers. | izšķobies | izšķobāties | izšķobījies | izšķobījāties | izšķobīsies | izšķobīsieties, izšķobīsities |
| 3. pers. | izšķobās | izšķobījās | izšķobīsies | |||
Pavēles izteiksme: izšķobies (vsk. 2. pers.), izšķobieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķoboties (tag.), izšķobīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķobītos
Vajadzības izteiksme: jāizšķobās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ambaiņa šausmu sasaldētā seja izšķobījās ķēmīgā smaida grimasē.
- Viņa ir laba, bet tādas taču ir labas pret visiem, — viņš ņirdzīgi izšķobījās.
- Bet, jo vairāk ceļš attālinājās no pilsētas, jo būdas arvien vairāk izšķobījās un izļodzījās.
- Nerausti to vadu, tējkanna ir kārtībā, kontakts sienā izšķobījies, iespied kārtīgi un paturi, kamēr mazliet piedeg.
- Ja tomēr vēlaties fotografēt portretus, ļaujiet bērniem kādu laiku izšķobīties un " izņemties", izliekoties, ka jau fotografējat.