izšķirot
izšķirot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšķiroju | izšķirojam | izšķiroju | izšķirojām | izšķirošu | izšķirosim |
| 2. pers. | izšķiro | izšķirojat | izšķiroji | izšķirojāt | izšķirosi | izšķirosiet, izšķirosit |
| 3. pers. | izšķiro | izšķiroja | izšķiros | |||
Pavēles izteiksme: izšķiro (vsk. 2. pers.), izšķirojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšķirojot (tag.), izšķirošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšķirotu
Vajadzības izteiksme: jāizšķiro
Šķirot un pabeigt šķirot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbinieces rūpīgi izšķiro mikrosalātus, jo pāraugušie zaļumi kastītēs netiek likti.
- Pašreizējā aina rāda, ka iedzīvotāji izšķiro tikai desmit procentus atkritumu.
- Kad medikamenti manuāli izšķiroti, tiek ņemts ES atbilstošs iepakojums.
- Varbūt jau spiež krāsas uz paplātes, izšķiro savas pindzeles.
- Grunds tās saturu izber uz galda un izšķiro, sadala divās daļās.