ietilpt
ietilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
1.1.Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) — par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
2.Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
Saistītās nozīmesbūt
2.1.Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
2.2.Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
Avoti: LLVV