iesprūst
iesprūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iesprūstu | iesprūstam | iesprūdu | iesprūdām | iesprūdīšu | iesprūdīsim |
2. pers. | iesprūsti | iesprūstat | iesprūdi | iesprūdāt | iesprūdīsi | iesprūdīsiet, iesprūdīsit |
3. pers. | iesprūst | iesprūda | iesprūdīs |
Pavēles izteiksme: iesprūsti (vsk. 2. pers.), iesprūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesprūstot (tag.), iesprūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesprūstu
Vajadzības izteiksme: jāiesprūst
1.Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā — saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
2.parasti formā: trešā persona Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties2, iestrēgt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīvnieks bija iesprūdis dūmvadā un paša spēkiem no tā izkļūt nevarēja.
- Jocīgākais ir tas, ka salonā bija iesprūduši vadītājs un konduktors.
- Kapteinis bija iesprūdis tualetē salūzušas slēdzenes dēļ un kliedza pēc palīdzības.
- Nodomāju, nu, viss gadās, varbūt kājas protēze iesprūda.
- Lidostā viņš " iesprūda", jo ASV anulēja viņa dokumentus.