ierast
Lietojuma biežums :
ierast 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
ierasti apstākļa vārds
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
PiemēriAr ātrlaivu devos uz Vaitapi – nelielu ciematiņu, un no turienes, kā ierasts, vaļējā džipā – uz viesnīcu.
Saistītās nozīmesparast.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas ir kļuvis regulārs; tāds, kas ir izveidojies par parastu.
PiemēriVispirms viņš nokāpj pie upes, noskalo seju rudenīgi dzestrajā ūdenī, ar ierastu kustību atglauž matus, atceras, ka matu vairs nav, atsēžas atpakaļ sīkajos akmeņos, izvelk no bikšu kabatas mutes ermoņikas.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiBraukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit