ierast | Tēzaurs

ierast

ierast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.

1.1.intransitīvs Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem); arī iedzīvoties (1).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri