ierāpot
ierāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierāpoju | ierāpojam | ierāpoju | ierāpojām | ierāpošu | ierāposim |
| 2. pers. | ierāpo | ierāpojat | ierāpoji | ierāpojāt | ierāposi | ierāposiet, ierāposit |
| 3. pers. | ierāpo | ierāpoja | ierāpos | |||
Pavēles izteiksme: ierāpo (vsk. 2. pers.), ierāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierāpojot (tag.), ierāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierāpotu
Vajadzības izteiksme: jāierāpo
Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai pēc tam viņš pievienojās jaunietim un drosmīgi ierāpoja tualetes telpā.
- Kurzemes ielā Benzīna uzpildes stacijas noliktavas telpā bija ierāpojis zalktis.
- Iejūdzu, ierāpos ratos un braucu kā triumfators caur pagalmu, kājās stāvot.
- Šorīt ziedu salonā « Plači» ierāpojusi čūska.
- Tas nav kā otrs, kas ierāpoja cinājā.