Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
iepiņķēties
iepiņķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.iepiņķējosiepiņķējamiesiepiņķējosiepiņķējāmiesiepiņķēšosiepiņķēsimies
2. pers.iepiņķējiesiepiņķējatiesiepiņķējiesiepiņķējātiesiepiņķēsiesiepiņķēsieties, iepiņķēsities
3. pers.iepiņķējasiepiņķējāsiepiņķēsies
Pavēles izteiksme: iepiņķējies (vsk. 2. pers.), iepiņķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iepiņķējoties (tag.), iepiņķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iepiņķētos
Vajadzības izteiksme: jāiepiņķējas
1.Refl. → iepiņķēt1.
2.Refl. → iepiņķēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Pēc brīža tas iepiņķējās ar zobu šņorē un par to sadusmojās.
  • Putns iepiņķējas auklā un bieži vien savā ligzdā aiziet bojā.
  • Aukliņa neapšaubāmi bija iepiņķējusies bērza zaros, kaut gan baloniņš to spītīgi noliedza.
  • Sācis « jau copēt», taču uznācis karš, un vācu laikā Augusts iepiņķējies leģionā, aizsūtīts uz fronti un atgriezies no Krievijas ( kā A. izteicās) « ar bļendaku pie krūtīm un tukšu piedurkni».