iegāznis
iegāznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iegāznis | iegāžņi |
| Ģen. | iegāžņa | iegāžņu |
| Dat. | iegāznim | iegāžņiem |
| Akuz. | iegāzni | iegāžņus |
| Lok. | iegāznī | iegāžņos |
1.Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru.
2.Iegātnis (zobgalīgi).
3.Bedre uz ceļa.
Avoti: KV, EH