iegāzt
iegāzt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iegāžu | iegāžam | iegāzu | iegāzām | iegāzīšu | iegāzīsim |
| 2. pers. | iegāz | iegāžat | iegāzi | iegāzāt | iegāzīsi | iegāzīsiet, iegāzīsit |
| 3. pers. | iegāž | iegāza | iegāzīs | |||
Pavēles izteiksme: iegāz (vsk. 2. pers.), iegāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iegāžot (tag.), iegāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iegāztu
Vajadzības izteiksme: jāiegāž
1.transitīvs Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
2.transitīvs Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
2.1.Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
2.2.Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
3.sarunvaloda, transitīvs Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
3.1.Nodot (kādu).
3.2.Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
3.3.Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ļoti spēcīgi iesist.
4.1.transitīvs
5.transitīvs Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai neiegāztu televīzijas kanālu, viņš pieņēmis lēmumu iztaujāt Kravcovu latviski.
- Ja šīs informācijas publicētāji vēlējās iegāzt komandu, viņiem tas izdevās.
- "Spēli sākām neslikti, bet otrajā trešdaļā mūs iegāza noraidījumi.
- Viņu « iegāza» šovs, pareizāk sakot, tā neesamība.
- Lindai jāizvairās no konfliktiem, jo emocionalitāte var “ iegāzt”.