ieglabāt

ieglabāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.

2.Ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to).

Avoti: LLVV, KnG